Vīdales ciems, līdzīgi kā citviet Latvijā, izdzīvojis visus vēstures līkločus. Pirmo reizi rakstos minēts 1290.g. dokumentā sakarā ar strīdu starp Kursas bīskapu un Rīgas domkapitulu starp uzskaitītām pēdējam piederošām vietām in regionibus Donedange et Thargele minēta arī Videle.

Jau labāk pārskatāmos laikos – Latvijas pirmās brīvvalsts laikos – 20.gs. 20. - 30. gados – te bijusi Latvijas zemnieku savienības nodaļa, piensaimnieku biedrības pienotava, meliorācijas un kuļmašīnu biedrības, pamatskola, pasta kantoris un telefona centrāle, arī skatuves biedrība „Darbs”, jauktais koris un deju kolektīvs. Pie „Rīgzemjiem” - pat neliela konfekšu fabrika. 1933.g. ciemā bijušas 14 vecsaimniecības, 12 jaunsaimniecības, arī rentes mājas un t.s. mazmājas. Viens no pagasta baptisma centriem.

Padomju okupācijas gados – pēc izsūtīšanām sētas pārņēma kolhozs. 1941. un 1949.g. deportācijas vissmagāk skāra vismaz 7 Vīdales saimniecības un to strādīgās dzimtas. Arī baznīcas ēku draudzei atņēma un tur ierīkoja kultūras namu. Vīdalē uzbūvēja kalti un mehāniskās darbnīcas, divstāvu dzīvojamo māju un līvānietes, bet pienotavā ierīkoja alus darītavu. Bijušajā konfekšu fabrikā tika turēti teļi. Pārejot no viensētām uz lauku ciematiem, daudzviet pāri klājās pamestība, toties liela rosība bija ciema centrā, īpaši kolhoza „Jaunā gvarde” laikā.

Sen apēsts Vīdales sviests un saldējums, izdzerts kādreizējais alus kauss un izsapņotas padomjlaiku kultūras namā rādītās indiešu filmas. Kas Vīdale ir tagad? Varbūt visprecīzāk to pateikusi vīdalniece Drosma Īvniece: „Kaut kas starp Sūnu ciemu un Labas gribas pilsētu”. Pašlaik Vīdalē vēl darbojas bibliotēka un tāpat kā pirms gadu desmitiem ceļu būves vajadzībām izmanto Vīdales kaļķaino granti. 

Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .